[BriedisUnIzlietne]

Esmu pamanījis, ka tūristi Vecrīgā arī brīnās par šīm pašām zīmēm.

Tas būtu tā pat, kā latvietim aizbraukt uz Brazīliju. Šiem baltas, apaļas zīmes ar sarkanu malu ir rīkojuma, nevis aizlieguma zīmes! Līdzīgi ir arī ar viņu strīpainajām plāksnītēm uz drošības saliņām, kuras pēc latvieša loģikas liktu braukt pa pilnīgi pretējo joslu.

Bet par Vecrīgas veloceliņu zīmēm ne tikai tūristi ir neizpratnē. Arī mūsu pašu autovadītāji, jo nez kāpēc pie mums Latvijā vienādas zīmes vienādās situācijās var būt ar dāžādām nozīmēm:

Pa kreisi tas ir Kokneses prospekts ar brauktuvei blakus esošo apvienoto gājēju-velo ietvi, bet pa labi tā ir Vecrīgas apvienotā gājēju-velo iela.
Protams, jebkurš ar loģisko domāšanu saprastu atšķirību, bet tomēr ir bijuši pārpratumi un pārmetumi.

 

[SustainableNickname]

Nav kāda pozitīva zīme, ar ko aizstāt negatīvas zīmes lietojumu? T.i., nevis "Beidzas gājēju/velo ceļš", bet sākas "Mehānisko transportlīdzekļu ceļš"? Man tiesības ir, bet pašam nekas prātā nenāk.

 

[Raptorzzs]

Sorry for bad pictures, but you can see the new bicycle path on Dzirnavu iela. It starts at Tērbatas/Dzirnavu cross and goes towards railway tunnel on Dzirnavu str., not sure how long the bicycle path is though.

Also, bicycle path on Elizabetes iela now is running all the way down to Satekles iela.

 

[BriedisUnIzlietne]

A research about commuting using bicycles in Liepāja

http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/v...rauceju-vidu-gajejuvelo-celi-nav-popularakie/

I just can't take seriously any research which shows data using such graphics...
The staggering conclusion on that research is that the largest number of cyclists use the direct streets and not the inconvenient recreational cycle paths (wow, wasn't expecting that -_-)
The largest number of cyclists is, again - unsurprisingly, on the Tram bridge which is the most direct (and only 1 of 2) connection between both sides of the city. Similar to Rīga where the most cyclists are on Vanšu bridge.

 

[Raptorzzs]

Interesants ieskats Parīzes centra transporta (galvenokārt velo) infrastruktūras uzbūvē, kurā cenšas pēc iespējas samazināt vieglo autotransportu un palielināt cilvēku un riteņbraucēju daudzumu. Pie katra attēla ir arī apraksts par konkrēto situāciju.

https://www.facebook.com/viesturs.s...0203472068896980.1073741847.1071030853&type=1

 

[Eiropro]

Interesants ieskats Parīzes centra transporta (galvenokārt velo) infrastruktūras uzbūvē, kurā cenšas pēc iespējas samazināt vieglo autotransportu un palielināt cilvēku un riteņbraucēju daudzumu. Pie katra attēla ir arī apraksts par konkrēto situāciju.

https://www.facebook.com/viesturs.s...0203472068896980.1073741847.1071030853&type=1

Mums ir cits klimats, normāls cilvēks no oktobra līdz aprīlim uz darbu nebrauks ar riteni, jo sviedri, dubļi, lietus. Ar riteni varēs braukt sētnieks, inženieris vai grāmatvedis nevarēs ziemā braukt uz savu biroju...

Jau ir pirmās avārijas un cietušie uz tām dauņu joslām, tiešām kādam jāmirst lai saprast, ka tādā veidā tas nestrādās?

 

[BriedisUnIzlietne]

Ja kaislīgiem velosipēdistiem ieminēsies par ziemu vai lietu un to, ka nebrauks, šie parādīs vienu kaut kādu Skandināvijas pilsētiņu, kur brauc gan. Bet es, tāpat kā tu, neticu, ka šeit Latvijā brauks baigi daudzi. It īpaši ne jau cilvēki, kuri ir pieraduši pie siltas, ērtas automašīnas. Un it īpaši ne jau pa šīm velojoslām, kuras lietus laikā pārvēršas pa laivu joslām. Ziemā tomēr uzsvars jāliek uz sabiedrisko transportu - siltiem (nevis kā tagad) transportlīdzekļiem ar biežu kustības intervālu.

Viņi taču nepareizi uzkrāsoja tās joslas. Civilizētā pasaulē starp velojoslu un stāvvietu joslu ir vismaz 1 metrs drošības zonas, lai var automašīnas durvis atvērt neuztraucoties ne par kādiem velosipēdistiem. Bet tur, kur nav stāvvietu, velojoslas no autojoslām atdala ar betona vai plastmasas apmali vai stabiņiem. Pat f*cking Krievijā velojoslas tiek atdalītas ar plastmasas stabiņiem, kurus ziemā noskrūvē, lai var sniegu notīrīt.

 

[dima.k]

Civilizētā pasaulē starp velojoslu un stāvvietu joslu ir vismaz 1 metrs drošības zonas, lai var automašīnas durvis atvērt neuztraucoties ne par kādiem velosipēdistiem. Bet tur, kur nav stāvvietu, velojoslas no autojoslām atdala ar betona vai plastmasas apmali vai stabiņiem. Pat f*cking Krievijā velojoslas tiek atdalītas ar plastmasas stabiņiem, kurus ziemā noskrūvē, lai var sniegu notīrīt.

O RLY? Tad Parīze, Berlīne un tā pati Amsterdama ir "necivilizētās pasaules" piemēri? Jo tur zīmē velojoslas tā pat, kā Dzirnavu ielā. Ir protams vietas, kur joslas it atdalītas ar apmali, bet ne visur. Un par Krieviju - neko tādu es neatradu, ir piemēri?

 

[BriedisUnIzlietne]

O RLY? Tad Parīze, Berlīne un tā pati Amsterdama ir "necivilizētās pasaules" piemēri? Jo tur zīmē velojoslas tā pat, kā Dzirnavu ielā. Ir protams vietas, kur joslas it atdalītas ar apmali, bet ne visur. Un par Krieviju - neko tādu es neatradu, ir piemēri?

Nīderlandē velojoslu pašreizējās prasības iesaka, ka joslas jāveido 2 līdz 2,5 metrus platas (kā absolūts minimums ir 1,7m)ar skaidri pamanāmu sarkanu asfaltu. Tikmēr Rīgas jaunās velojoslas ir 1,5 metrus platas, bet uz Brīvības ielas šaurākajās vietās būs tikai 1,2 metrus platas ar parasto pelēko asfaltu. Sanāk, ka Nīderlandē ir gandrīz metrs brauktuves neparedzamiem gadījumiem. Un vispār - Nīderlandē parastās velojoslas ir tikai 15% no veloinfrastruktūras. Pārējie ir no brauktuves atdalīti celiņi vai joslas.

Tā Krievijas pilsēta bija Perma. Šiem gan tās joslas ir ļoti šauras. Stabiņi vairāk tāpēc, lai nebrauktu pa joslām vai neparkotos ceļa malā.

 

[Raptorzzs]

Mums ir cits klimats, normāls cilvēks no oktobra līdz aprīlim uz darbu nebrauks ar riteni, jo sviedri, dubļi, lietus. Ar riteni varēs braukt sētnieks, inženieris vai grāmatvedis nevarēs ziemā braukt uz savu biroju...

Stokholmā un Helsinkos klimats ir vēl bargāks, bet tur kaut kā strādā, tas diemžēl šeit ir iegājies stereotips, ka pa ziemu braukt nedrīkst un pieklājīgs cilvēks ar velosipēdu nebrauc. Paradokss. Ja netīra un neuzkopj pilsētu, tad jau tas ir cits stāsts, kuru arī jāsāk risināt. Tikko kā reizi biju runājis ar Stokholmas pilsētas galveno arhitekti un viņa dalījās arī ar savu pieredzi par braukšanu ziemā- uz darbu brauc ar riteni arī ziemā, cilvēki riteņiem uzliek ziemas riepas, mierīgi visur brauc un visi ir apmierināti.

No upuriem gan diemžēl neizbēgsi lai kā arī to gribētos, katru dienu nākas lasīt par n-tajiem auto satiksmes negadījumos cietušajiem un bojā gājušajiem cilvēkiem, bet par to brēku kaut kā neviens laikam neceļ. Protams, velo kultūras izkopšanai pie mums vēl ir ilgs ceļš priekšā, bet tādi tie sākumi ir. Ar to ir jārēķinās, šķiet, jebkurā situācijā, ka cilvēki paši sapratīs kā braukt tikai tad, kad viņu vidū būs upuri no pārgalvīgas braukšanas.

Vēlos pieminēt vēl tikai to, ka es neaizstāvu konkrētas Rīgas velojoslas, bet velokultūru un tā nākotni pilsētvidē kā tādu. Pirms automašīnu skaita samazināšanas pilsētas centrā, vispirms, protams, ir jāveido spēcīga apvedceļu struktūra, kura mums ir tikai nākotnes plānos (Ziemeļu šķērsojums, J. Čakstes gatve un Austrumu maģistrāle), un tādēļ rodas šādas haotiskas situācijas, kurās cietēji ir abas iesaistītās puses.

 

[SustainableNickname]

Londonas Sitijā 40-50-gadīgi investīciju baņķieri (ar algām >500k gadā) uz divriteņiem nav nekāds retais skats. Atliek tikai iziet ap pieciem/sešiem vakarā pastaigāties gar biroju ēkām. Kādas tad ir labākas alternatīvas? Spiesties sastrēguma stundās sabiedriskajā transportā vai stāvēt uz ielām sastrēgumos taksī/personīgajā auto? Lidot ar helikopteru?

Neatceros, ka es kādreiz pārvietojoties ar velo pa pilsētu būtu svīdis. Pārvietojoties ar mēreniem 15-20 km/h es vismaz uz divriteņa nesvīstu.

Ziemā vienīgā problēma pārvietojoties ar divriteni ir ledus, ja tāds kaut kur gadās. Taču pie tā var pierast dažu nedēļu laikā (pašam kādreiz braukājot ir izdevies iemācīties ne tikai labi balansēt, bet pat kontrolēti slidināties līkumos, patīkama sajūta). Vēju necaurlaidīga jaka, viegla šalle un parasta ziemas cepure pilnīgi pietiekami pasargā no aukstuma. Tādā ziņā velobraukšana ziemā ne ar ko neatšķiras no mērenas distanču slēpošanas.

Kopumā Nr. 1 iemesls kāpēc esmu par velobraukšanu ir tas, ka divritenis man liek justies labi/brīvi/dzīvi kā cilvēkam, kamēr visur braucot ar auto es jūtos kā sliņķis un patērētājs. Ja visu dienu jāsēž birojā pie datora, tad tās 20-30 minūtes pavadītas uz velo pa ceļam uz darbu bieži vien ir viena no patīkamākajām dienas daļām, ko var izbaudīt kā pašpietiekamu dzīves sastāvdaļu, kamēr auto tiešām ir tikai pārvietošanās līdzeklis no punkta A uz punktu B un pa lielam kalpo tikai laika izšķērdēšanai.

 

[dima.k]

Nīderlandē velojoslu pašreizējās prasības iesaka, ka joslas jāveido 2 līdz 2,5 metrus platas (kā absolūts minimums ir 1,7m)ar skaidri pamanāmu sarkanu asfaltu. Tikmēr Rīgas jaunās velojoslas ir 1,5 metrus platas, bet uz Brīvības ielas šaurākajās vietās būs tikai 1,2 metrus platas ar parasto pelēko asfaltu. Sanāk, ka Nīderlandē ir gandrīz metrs brauktuves neparedzamiem gadījumiem. Un vispār - Nīderlandē parastās velojoslas ir tikai 15% no veloinfrastruktūras. Pārējie ir no brauktuves atdalīti celiņi vai joslas.

Tā Krievijas pilsēta bija Perma. Šiem gan tās joslas ir ļoti šauras. Stabiņi vairāk tāpēc, lai nebrauktu pa joslām vai neparkotos ceļa malā.

2-2.5m tas ir vienvirziena joslai? Kaut gan es nebrīnīšos, ja tas ir vienvirziena joslai, jo tur velosipēdistu ir... ļoti daudz. Es esmu bijis Amsterdamā, tur ne tikai mašīna ir svešs elements, tur gājējam vienmēr ir jāskatās apkārt lai nenotriektu kāds velosipēdists.
Paskaties fotogrāfijas no Parīzes, kas bija mazliet augstāk, joslas arī šauras un tur ir vēl citi risinājumi, dēļ kuriem pie mums cilvēki raudātu un kliegtu. Piemēram

 

[Eiropro]

Stokholmā un Helsinkos klimats ir vēl bargāks, bet tur kaut kā strādā, tas diemžēl šeit ir iegājies stereotips, ka pa ziemu braukt nedrīkst un pieklājīgs cilvēks ar velosipēdu nebrauc. Paradokss. Ja netīra un neuzkopj pilsētu, tad jau tas ir cits stāsts, kuru arī jāsāk risināt. Tikko kā reizi biju runājis ar Stokholmas pilsētas galveno arhitekti un viņa dalījās arī ar savu pieredzi par braukšanu ziemā- uz darbu brauc ar riteni arī ziemā, cilvēki riteņiem uzliek ziemas riepas, mierīgi visur brauc un visi ir apmierināti.

No upuriem gan diemžēl neizbēgsi lai kā arī to gribētos, katru dienu nākas lasīt par n-tajiem auto satiksmes negadījumos cietušajiem un bojā gājušajiem cilvēkiem, bet par to brēku kaut kā neviens laikam neceļ. Protams, velo kultūras izkopšanai pie mums vēl ir ilgs ceļš priekšā, bet tādi tie sākumi ir. Ar to ir jārēķinās, šķiet, jebkurā situācijā, ka cilvēki paši sapratīs kā braukt tikai tad, kad viņu vidū būs upuri no pārgalvīgas braukšanas.

Vēlos pieminēt vēl tikai to, ka es neaizstāvu konkrētas Rīgas velojoslas, bet velokultūru un tā nākotni pilsētvidē kā tādu. Pirms automašīnu skaita samazināšanas pilsētas centrā, vispirms, protams, ir jāveido spēcīga apvedceļu struktūra, kura mums ir tikai nākotnes plānos (Ziemeļu šķērsojums, J. Čakstes gatve un Austrumu maģistrāle), un tādēļ rodas šādas haotiskas situācijas, kurās cietēji ir abas iesaistītās puses.

Ok, īsumā. Ja jāziedo satiksme un dažu % riteņbrauceju dēļ jāizčakarē satiksme uz tādām ielām, ka Brīvības vai Lācplēša, kur tā jau bija ļoti saspringts, man nav ko teikt.

Reāli nedomā ar galvu, sastrēgumos jau tagad jāstav ilgāk, centrs kļūva pusparalizēts, vēl nesākās putenis vai sniegs. Centru apbraukt nav reāli daudzos gadījumos.

Ekonomiskais trieciens būs liels, darba stundas pavadītas sastrēgumos būs diezgan nopietnas.

Kā risinājums - likvidēt centrā stāvvietas, t.s. maksas. Lai stāvvietu vietā ir 2+2 joslas + 1 riteņbraucēju attiecīgajās ielās un 0 stāvvietu.

Uz centru lai brauc ar sabiedrisko.

Bet pie laba šis muļķības nenovedīs, beigās ieviesīs maksu par iebraukšanu centrā.

Man ar riteni līdz darbam 50 min, ar sabiedrisko 1 h, ar auto 20 min. Un ar auto ir lētāk. Un esmu dedzīgs riteņbraucējs, tikai pēc oktobra es to nesapratīšu, jo lietus ir gandrīz katru otro dienu un slimot man nepatīk.

 

[BriedisUnIzlietne]

Ok, īsumā. Ja jāziedo satiksme un dažu % riteņbrauceju dēļ jāizčakarē satiksme uz tādām ielām, ka Brīvības vai Lācplēša, kur tā jau bija ļoti saspringts, man nav ko teikt.

Uz Brīvības joslu skaits netiks samazināts, izņemot starp Elizabetes un Bruņinieku, kur auto joslas laikam būšot kā uz Čaka ielas - auto divās rindās braukt var, bet trolejbusu starp pieturām neapdzīsi.

Reāli nedomā ar galvu, sastrēgumos jau tagad jāstav ilgāk, centrs kļūva pusparalizēts, vēl nesākās putenis vai sniegs. Centru apbraukt nav reāli daudzos gadījumos.

Kā jau iepriekš tika minēts, šī ir iespējams galvenā problēma. Centrs būtu jāatbrīvo no visa tranzīta, bet bez apbraucamajiem ceļiem to grūti panākt.

 

[Eiropro]

Uz Brīvības joslu skaits netiks samazināts, izņemot starp Elizabetes un Bruņinieku, kur auto joslas laikam būšot kā uz Čaka ielas - auto divās rindās braukt var, bet trolejbusu starp pieturām neapdzīsi.

Kā jau iepriekš tika minēts, šī ir iespējams galvenā problēma. Centrs būtu jāatbrīvo no visa tranzīta, bet bez apbraucamajiem ceļiem to grūti panākt.

Nu nevar nepiekrist... Biju Helsinkos un Stokholmā ziemā... NEVIENU riteņbraucēju neredzēju, nevajag tikai pasakas stāstīt. Vasarā nobraucu 1600 km ar riteni. Šis joslas man rada izmisumu un neizpratni...

 

[BriedisUnIzlietne]

Rīgā pēc pirmās ziemas diez vai varēs vēl spriest par to noderīgumu ziemā - joslu tīkls vēl ir tālu no pabeigta.

Bet, manuprāt, (es gan iespējams ļoti smagi kļūdos) daudz vairāk būtu bijis iespējams sasniegt, vienkārši nolikvidējot ilglaicīgās stāvvietas galveno ielu - Čaka, Brīvības un Lāčplēša - malās. Autovadītāji nebūtu nikni par kaut kādām mistiskām joslām, kuras neizmanto. Velosipēdisti varētu mierīgi braukt pa tām pašām ielu malām kā ar jaunajām velojoslām. Autovadītāji tāpat ir pieklājīgi, un dod daudz vietas velosipēdistiem. Pirms krustojumiem gan vajadzētu kaut kā pieradināt autovadītājus malējās joslās stāvēt pēc iespējas tālāk no ārmalas, lai velosipēds var pabraukt garām.

Dome ietaupīto naudu uz krāsu var iekrāt, lai būvētu normālas velojoslas vai celiņus vietās, kur jau ir daudz velosipēdistu. Tām būtu jauns, gluds, sarkans asfalts un jauna, laba ūdens novadīšanas sistēma. Tam pašam 2010.gada Berģu veloceliņam nenāktu par sliktu atrisināt problēmvietas - krustojumi ar slikto asfaltu, autobusu pieturas un luksaforu cikli.

Varbūt kāds sūdzētos par lēno progresu, bet rezultāts droši vien būtu daudz labāks, jo autovadītāji nesūdzētos par tukšām velojoslām, bet velosipēdisti - par sliktām velojoslām.

 

[Rижаниn]

Berlin

 

[SustainableNickname]

^^ Skaidrs, ka salīdzinājumā ar šo Rīgas velojoslas (un cilvēkiem paredzētā infrastruktūra vispār) izskatās pēc lētas parodijas. Nav brīnums, ka nevienam tās Rīgas joslas esošajā izpildījumā nepatīk. hno:

 

[Nomels]

Es tā norēcos - vispār nav pētījums veikts pirms šito ieviesa
Saite

 

[BriedisUnIzlietne]

On Peace street they are creating an installation "Peaceful" - a short section made out of plywood of how the street could and should look like. It includes a cycle lane.